Šajā mājas lapā tiek izmantotas sīkdatnes, lai uzlabotu tavu iepirkšanās pieredzi. Turpinot lietot šo mājas lapu, tu piekrīti mūsu privātuma politikai.
Piekrist un turpināt

Par ēteriskajām eļļām un aromterapiju

2013-07-12

Ēteriskās eļļas ir koncentrētas, vieglas un gaistošas vielas – augu esences. Tās nesatur taukus. Cilvēka organismā ēteriskās eļļas var iekļūt divējādi: caur ādu vai ieelpojot.

2004. gadā Nobela prēmija medicīnā tika piešķirta par smaržas uztveršanas mehānisma atklāšanu. Tika pierādīts, ka aromātiskās molekulas, tās ieelpojot, izraisa elektriskus impulsus, kas stimulē limbisko sistēmu. Limbiskā sistēma ir smadzeņu daļa, kas saistīta ar emociju veidošanos, neapzinātu uzvedību un ilgstošo atmiņu. Šis atklājums uzskatāms par fizioloģisko pamatu, kas saista konkrētu aromātu ar tā izraisītajām sajūtām. Tas nozīmē, ka aromāti spēj izraisīt noteiktas emocijas un asociācijas, kas nepakļaujas mūsu apziņai. Cilvēka smadzenes atceras aromātus, tādēļ arī tikai vārdos nosaukta smarža ļoti spēcīgi iedarbojas uz iztēli.

Ēterisko eļļu iegūšanas metodes

Visbiežāk izmantotā metode ēterisko eļļu iegūšanai ir destilācija ar ūdens tvaikiem. Augu valsts izejvielas (ziedus, lapas, saknes, koksni, mizas, sveķus u.c.) iegremdē ūdenī, kuru uzvāra, vai novieto sietā tieši virs vāroša ūdens, ļaujot tvaikam plūst cauri augiem. Karstais ūdens vai tvaiks sarauj auga struktūru un atbrīvo esenci, ko kopā ar ūdens tvaiku savāc dzesēšanai. Dzesēšanas procesā tvaiks pārvēršanas destilātā, bet augu esence – ēteriskajā eļļā. Tā kā eļļa ir vieglāka par ūdeni, tā nostājas virspusē un to ir viegli atdalīt no ūdens. Bieži destilācijas procesā veidojas vērtīgs blakusprodukts, ko sauc par ziedūdeni vai augļūdeni.

No sevišķi trausliem un smalkiem augiem, piemēram, rozes, jasmīna vai apelsīna ziediem (Neroli) destilēšanas procesā iegūst pavisam nenozīmīgu vai sevišķi viegli gaistošu eļļu, turklāt karstais tvaiks var viegli sabojāt smalko aromātu. Tādēļ ēteriskās eļļas no šiem augiem iegūst tās ekstrahējot ar dažādiem šķīdinātājiem. Šo metodi dēvē arī par anflerāžu un šādi iegūtās eļļas – par absolūtiem. Komplicētā un laikietilpīgā iegūšanas procesa dēļ, šīs ir vienas no dārgākajām ēteriskām eļļām pasaulē.

 

Anflerāža notiek šādi: stikla loksnes pārklāj ar taukiem un pa virsu izklāj svaigi savāktās ziedlapiņas. Tauki aktīvi uzsūc ēteriskās eļļas, tomēr šis process ir lēns un laikietilpīgs, parasti tas aizņem vairākas dienas, bet, piemēram, jasmīnam – 3 nedēļas. Apvītušās ziedlapiņas laiku pa laikam nomaina pret svaigām. Pēc tam taukus savāc, un ar šķīdinātāja palīdzību atdala ēterisko eļļu. Šādam absolūtam piemīt ļoti spēcīgs un izteiksmīgs aromāts un stipra aromaterapeitiskā iedarbība, tādēļ to izmanto ļoti zemā koncentrācijā.

Ziedlapiņas kā destilēšanai, tā ekstrakcijai ievāc ļoti agri no rīta, vēl pirms ausmas. Tā kā ēteriskās eļļas ir ļoti viegli gaistošas, tās sāk iztvaikot līdz ar pirmajiem saules stariem. Lai ēteriskā eļļa saglabātu pēc iespējas spēcīgāku aromātu, destilēšanu no ziedlapiņām nereti veic turpat uz lauka. Ēteriskās eļļas no sēklām un saknēm var iegūt arī vēlāku laiku pēc augu novākšanas. To smarža ir vājāka, bet daudz noturīgāka nekā ziediem vai lapiņām.

Citrusu ēteriskās eļļas iegūst tās izspiežot no augļu mizas. Mizu atbrīvo no augļa mīkstuma un baltās plēves, un spiežot to aukstajā spiedē, pārplēš eļļas dziedzerus, kas satur ēteriskās eļļas. Iegūtajām ēteriskajām eļļām piemīt tā pati spirgtā smarža, ko sajūtam ikreiz, nolobot svaigu citrusaugli. 

« Atgriezties